DILI, STLNEWS.co – Reprezentante povu iha uma fukun Parlamentu Nasional (PN) preokupa tebes ho folin nesesidade baziku neebe sae makaas tebes iha marekadu rai laran, hodi difikulta ba povu kiik sira neebe kbiit natoon atu sosa.
“Ita preokupa hafoin governu aplika taxa, halo sasan hotu-hotu folin sae makaas iha merkadu rai laran, tanba nee husu ba governu tenki halo kontrola didiak iha baze, ho nunee labele implika ba povu kiik nia moris, liu-liu folin fos neebe sae makaa tebes, laos fos rai laran, maibe fos importasaun folin aas tebes, tan nee tenki kontrola, se mak halo manipulasaun, implika husi taxa ka ou keta buat seluk,” kestaun nee fo sai husi Deputadu CNRT, Jose Virgilio ba STL Tersa (02/05/2023) iha Parlamentu Nasional.
Nia mos afirma liu tan katak, sasan folin sae makaas iha merkadu tanba implika husi taxa neebe governu aplika, laiha balansu ho rendimentu povu kiik nian, lo-loos tenki halo survei ruma iha baze, hasae taxa nia implikasaun ba povu iha ka lae, karik iha saida mak governu atu halo.
Iha fatin hanesan, Deputada Josefa Pereira hatutan, sasan folin sae, dala ruma tanba ema hotu okupadu ba kampanha, tanba nee menus de kontrolu, no fo espasu ba loja nain sira atu halimar folin iha merkadu.
“Hau hanoin knaar governu nian tenki halo kontrola, se lae ema aproveita oportunidade hodi halimar folin iha merkadu, no agora oportunidade tebes ba negosiante sira, tanba tempu kampanha ema hotu presiza ai haan, maibe la signifika atu hasae folin fos 25 kg ba sae too US$ 15, nee la justu, tanba presu aas la refleta ona ho moris povu kiik nian iha baze, tanba nee governu tenki kontrola makaas merkadu,” dehan Deputada Josefa Pereira husi Bankada FRETILIN.
Nia mos husu ba kompnhia ka loja nain sira atu labele halimar folin sasan, liu-liu fos, no labele esplora povu nia susar iha momentu ida agora, nee ladun diak, tanba nee papel governu nian mak kontrola folin sasan iha markadu rai laran, liu-liu folin fos neebe hahu sae makaas hodi lori sofrementu ba povu kiik.
Tuir observasaun STL nian iha trenu haree katak, fos 25 kg ho presu US$ 15 kada saka, 20 kg ho presu US$ 12. 50, sedap mutin US$ 8 dos ida, mantolun rak ida US$ 5, mantega bunkus ida uUS$ 0.50 sentavus, masin midar saka ida UUS$ 87, terigu 1 Kg ho presu US$ 1.
(mad/gui)