DILI, STLNEWS.co – Relasiona ho mudansa klimatika, bailoron naruk sei fo implikasaun ba bee matan maran inklui mota neebe fornese bee ba natar. Situasaun ida nee sei hamenus produsaun haree iha epoka daruak.
Diretor Nasional Irigasaun MAPPF, Martinho Laurentino Soares hateten, Diresaun Nasional Irigasaun servisu hamutuk ho Food Agriculture Organization (FAO), diskuti beibeik ona konaba irigasaun tantu laiha kondisaun no irigasaun neebe iha fasilidade konstrusaun, barrajen kanal nomos irigasaun tradisional sira neebe iha teritoriu tomak, MAPPF liu husi nia diresaun irrigasaun iha ekipamentu pezadu neebe iha tenta atu atende komunidade sira nia nesesidade liu-liu fornese bee, atu halo natar no toos. Maibe tinan ida nee bailoron naruk, bee matan balun sei maran, implika ba edpoka segudu faze.
“Jeralmente produsaun haree iha primeira epoka uza udan been, tanba produsaun natar ita halo aserta iha tempu udan, kuaze area produtivu neebe iha kuaze natar nain sira iha interese halo hotu, mas liu-liu iha segunda epoka ita sei hasoru problema ho bailoron naruk nee, natar nain sira sei hasoru problema bee no posibilidade produsaun ba iha segunda epoka nee sei la halo,” dehan Laurentino ba jornalista iha nia knaar fatin Komoro, Dili, Kinta (03/08/2023).
Nia afirma, MAPPF posibilidade sei ajuda maibe durante tinan 10 resin ona MAPPF halo ona akizisaun ba iha ekipamentu pezadu liu-liu eskavador no tronton inklui kamioneta boot sira hodi tula ekipamentu hirak nee ba mai fatin-fatin, hodi tenta atende irigasaun sira, maibe labele halo buat ida, tanba ekipamentu hirak nee kuaze hakdasak hotu ona.
Nia afirma, tinan ida nee NAPPF foin tau orsamentu sosa eskavador 4, ekipamentu hirak nee agora daudauk asegura ona iha armazein MAPPF iha Metinaru, mkina hirak nee diresaun nasional irigasaun tenta hodi atende komunidade bainhira sira hasoru problema bee laiha ka bee menus, tanba nee ministeriu sei hadia bee dalan ba iha mota ibun sira.
“Klaru ita sei hasoru bai-loron naruk, liu-liu mota boot sira mos sei maran hotu, kestaun hirak ne’e ami simu ona informasaun hosi parte agrikultura nian sujere ona ba katak bandu natar nain sira labele halo natar iha segunda epoka, tanba ita hatene iha fulan Julhu no Augusto, ba oin bee menus ona di’ak liu natar nain sira labele halo natar, kuandu ita obriga halo, ita sei la aproveita dala ruma hare ita sei estraga leet deit,” dehan nia.
Situasaun nee sei akontese ba iha area potensial sira, liu-liu natar neebe iha area tetuk no besik tasi nian, dala ruma bee laiha, iha mota balun mos hanesan tama iha fulan Julhu Agostu ba oin bee laiha ona, tanba fatin hirak nee depende los ba iha udan been.
Entretantu, fatin hirak potensial labele halo natar iha segunda epoka mak, iha Munisipiu Vikeke, iha area Bee Bui, Saketo, area hirak natar boot, mas segunda epoka sira sei la halo, maibe hirak ne’ebé irrigasaun di’ak, liuliu Maliana, Loes, iha segunda epoka nee sira halo.
(mad)