DILI, STLNEWS.co – Governu liu husi Ministru Finansas (MF) Rui Gomes, aprezenta ona proposta Orsamentu Jerál Estadu (OJE) Retifikativu tinan 2022 ho montante totál US $1.129.857.250 ba Parlamentu Nasional (PN). Proposta nee ho karakter urjénsia.
Liu husi komunikadu imprensa neebe STL asesu Kinta horiseik (28/04/2022), haktuir, ho proposta orsamentu retifikativu nee aprezenta ba PN horiseik lokraik, no orsamentu nee signifika reseitas konsolida setór públiku administrativu sae ba US$ 3.234.522.481, enkuantu despezas konsolida setór públiku administrativu sae ba US$ 3.233.908.681. Reseitas husi órgaun servisu administrasaun sentrál sae ba US$ 2.987.140.197, enkuantu despezas órgaun servisu administrasaun sentrál sae ba US$ 2.987.140.197, neebe fahe tuir kategoria klasifikasaun ekonómiku hanesan tuir-mai nee: i) transférensia públika ho montante $1.837.634.189; ii) Bens no Servisus ho montante US$ 466.877.382; iii) Kapitál Dezenvolvimentu US$ 390.177.399; iv) Saláriu no vensimentu US$ 250.537.130; no Kapitál Menór US$ 41.914.097.
“Proposta orsamentu retifikativu ho montante billiaun US$ 1,1 nee sei uza hodi finansia medidas komplementár hamutuk sanulu-resin-tolu ho nia detalla hanesan, kriasaun fundu veteranu ho orsamentu alokadu billiaun US$ 1; ii) atribuisaun pagamentu desimo terseiru US$ 200 ba kada família (exeptu funsionáriu públiku sira) ho orsamentu alokadu millaun US$ 70; iii) uma kbiit laek plus ho orsamentu alokadu millaun US$ 25; iv) bolsa estudu ba mellór graduadu estudante ensinu báziku no sekundáriu ho orsamentu alokadu millaun US$ 7,5; v) Programa mão de obra ba postu administrativu, millaun US$ 7,2; vi) revitaliza kafé no subsídiu ba kafé laku-teen ho orsamentu alokadu millaun $6,4; vii) Pagamentu ba diferensa remunerasaun PNTL nian ho rejime salariál foun, ba membru PNTL US$ 4.096 ho orsamentu alokadu millaun US$ 5,1; viii) Harii Sede Arte Marsiál no Rituál millaun US$ 2,5; ix) Programa Eskola iha Uma ho orsamentu alokadu millaun US$ 2,1; x) Internet gratuita iha eskola sira, millaun US$ 1,1; xi) Subsídiu akomodasaun ba PNTL no F-FDTL ho orsamentu alokadu millaun US$ 1,9; xii) estabelesimentu sekretaria ba asuntu traballadór esteriór no komunidade timoroan iha diáspora US$ 500 mil; xiii) empregu ba mellór alunu universitáriu sira US$ 437,5 mil,” haktuir komunikadu nee.
Liu husi proposta orsamentu retifikativu nee, governu propoin ba PN atu halo reforsu finanseiru ba iha títulu dotasaun ba governu tomak no kria programa foun hanaran medidas orsamentu komplementár. Ida-nee governu halo atu labele bok ka muda estrutura orsamentu pur programa.
Horiseik, Konselhu Ministrus aprova ona proposta orsamentu retifikativu ho ninia medidas konjuntu hamutuk sanulu-resin-tolu neebé Governu aprezenta ho intensaun atu redus impaktu ekonómiku ba Timor oan sira kauza husi situasaun ekonómiku internasionál no aumentu substansiál taxa inflasaun neebé sae ba beibeik.
(gui)