IOM Ho UNICEF Asina Akordu, Hasoru Risku Protesaun

DILI, STLNEWS.co – Organizasaun Internasional ba Migrasaun (IOM) no Fundu Nasoins Unidas ba Labarik (UNICEF) asina akordu parseria ida, atu fo apoiu konjunta ba governu no povu Timor-Leste iha prevensaun no resposta ba kestaun protesaun durante emerjensia.

Inisiativa rejional nee ho títulu hatan ba Risku Protesaun iha Kontestu Umanitariu sira iha Timor-Leste no Papua Nova Guine, neebe finansia husi Ajensia Estadus Unidus ba Dezenvolvimentu Internasional (USAID-sigla Inglés) Gabinete ba Asistensia Umanitariu (BHA), ho objetivu atu hadia mekanizmu no kapasidade husi parte interesada sira atu hatan ba risku protesaun durante períodu inundasaun, erosaun no dezastre sira seluk neebe kauza husi klima.

Tuir Xefi Misaun IOM nian iha TL, Ihma Shareef liu husi Komunikadu Sesta nee (21/04/2023) hatete, haree ba esforsu sira neebe IOM halo ona kona-ba deslokasaun interna no protesaun ba populasaun vulneravel sira, IOM kompromete atu fo asistensia umanitaria.

“Ami orgullu tebes hodi parseria ho UNICEF iha projetu nee neebe importante tebes hodi hatan ba risku protesaun nian sira iha fatin umanitariu sira neebe TL hasoru ona iha tinan hirak foin lalais nee nia laran,” dehan nia.

Xefe Misaun IOM nee haktuir, TL vulneravel tebes ba dezastre natural sira, neebe dala barak rezulta iha risku aas liu ba kanek, lakon vida, estraga infraestrutura publika, restrisaun ba asesu, lakon rikusoin, no estraga uma-kain nia moris. Porezemplu, total uma-kain besik 33.835 afeta husi inundasaun neebe suli iha nasaun laran tomak.

Reprezentante UNICEF, Bilal Durrani haktuir, kolaborasaun ida-nee, neebe sei ajuda dezenvolve solusaun imediata no ba tempu naruk hodi asegura katak seguransa no protesaun ba populasaun vulneravel sira, espesialmente labarik sira, sai prioridade durante kualker emerjrnsia.

Bilal dehan, planu Konjunta ou Resposta ba Inundasaun Timor-Leste nian estimativa katak husi populasaun sira neebe afetadu husi inundasaun Tufaun Seroja, porsentu 48,7 mak feto, porsentu 21,1 mak labarik (tinan 0-19), porsentu 13,5 mak ferik-katuas (tinan 65+), no porsentu 15 mak ema ho defisiensia sira. Disrupsaun ba mekanizmu protesaun no servisu sira iha tempu emerjensia, akompanha husi separasaun família no deslokasaun, dala barak aumenta Violensia Bazeia ba Jeneru no preokupasaun protesaun sira seluk no separasaun família no deslokasaun entre grupu vulneravel sira.

Hatan ba risku protesaun iha fatin umanitariu sira-nia laran fundamental tebes atu atinji Objetivu Dezenvolvimentu Sustentavel 2030 barak, inklui objetivu ida konaba eliminasaun pobreza, objetivu lima konaba Igualdade Jeneru no objetivu 13 konaba asaun ba mudansa klimatika.

(eme)

LEAVE A REPLY

Please enter your comment!
Please enter your name here